Reiz īru pusaudzis vārdā Džeimijs Haringtons gāja pa vakarīgo Dublinu. Pēkšņi viņa uzmanību piesaistīja jauns vīrietis, kurš sēdēja uz tilta margām ar seju pret upi.
Lielākā daļa garāmgājēju visdrīzāk nepievērstu uzmanību svešiniekam. Bet Džeimijs ir ļoti vērīgs puisis. Viņš pamanīja, ka ar vīrieti noteikti kaut kas nav kārtībā. Izrādījās, ka viņš raud.
Haringtons painteresējās, vai misteram viss ir kārtībā. Uz jautājumu svešinieks neteica ne vārda. Viņš vienkārši turpināja skatīties upes Liffi tumšajos ūdeņos. Bet pusaudzis nelikās mierā. Džeimijs ar lielām grūtībām, bet tomēr pierunāja svešinieku nokāpt no margām. Pamazām viņi atraisījās sarunā un nopļāpāja gandrīz stundu.
LASI VĒL: Parīzē 22-gadīgais imigrants uzkāpa ceturtajā stāvā un izglāba bērnu no drošas nāves
Bija jau vēls. Zēnam sen laiks doties mājās, bet Haringtons piesargājās atstāt tādā stāvoklī savu jauniegūto paziņu. Tāpēc jaunais cilvēks nolēma izsaukt ātro palīdzību. Kaut arī vīrietis ilgi turējās pretī šai idejai, tomēr beigu beigās aizbrauca ar ārstiem uz slimnīcu. Uz atvadām jaunie paziņas apmainījās telefona numuriem.
Kopš tā vakara notikuma pagāja trīs mēneši. Džeimijs pamazām sāka piemirst pašnāvnieka glābšanas stāstu. Bet reiz tas pats vīrietis uzrakstīja Haringtonam īsziņu.
LASI VĒL: Parīzē 22-gadīgais imigrants uzkāpa ceturtajā stāvā un izglāba bērnu no drošas nāves
Viņš gribēja padalīties milzīgā priekā: viņa sieva ir gaidībās. Un pats galvenais, vīrietis nolēmis nosaukt savu gaidāmo dēlu – Džeimijs, par godu savam glābējam. Topošais tēvs pastāstīja, ka pusaudzis bija pirmais svešinieks, kurš painteresējās vai ar viņu viss kārtībā. Tas piespieda vīrietim apdomāties un pārdomāt mesties no tilta upē.