No piedāvājuma puses būtisks faktors ir ģeopolitiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas, saasinoties, var negatīvi ietekmēt naftas piegādes apjomu tirgū. Vienlaikus iespējams arī pretējs efekts – jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa politika varētu būt vērsta uz naftas ieguves palielināšanu ASV, kas mazinātu Tuvo Austrumu ietekmi uz tirgu.
Svarīgu lomu spēlēs arī OPEC politika. Organizācija līdz šim ievērojusi naftas ieguves samazināšanas stratēģiju, lai radītu deficītu un veicinātu cenu kāpumu, taču rezultāti nav bijuši nozīmīgi. Piedāvājuma puses faktori ir dažādi, un galvenais jautājums ir, kurš no tiem izrādīsies noteicošais.
Pieprasījuma pusē degvielas cenu ietekmē divi galvenie faktori. Pirmais ir pasaules ekonomiskā izaugsme – jo straujāka tā būs, jo lielāks būs pieprasījums pēc degvielas.
Otrais faktors ir atjaunojamās enerģijas attīstības tendences, kas arvien vairāk ietekmē enerģijas tirgu, samazinot fosilās degvielas patēriņu, jo atjaunojamās enerģijas veidi kļūst arvien izplatītāki un maina saražotās enerģijas īpatsvaru.
Latvijā nākamgad ir plānots palielināt akcīzes nodokli – benzīnam par 2,7 centiem litrā, bet dīzeļdegvielai par 3,2 centiem litrā. Lai gan šāds palielinājums nav apsveicams, jo tas negatīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju un ekonomiku, Jānis Vība norāda, ka šāda rīcība ir valdības mēģinājums nodrošināt papildu līdzekļus, piemēram, izdevumiem militārajai rūpniecībai. Ekonomikas stagnācijas apstākļos nodokļu izmaiņas kļūst par veidu, kā kompensēt valsts vajadzības.
Pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai ir tā, ka, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Lietuvā un Igaunijā nākamgad akcīzes nodokļa likmes, iespējams, pieaugs vairāk. Tas nozīmē, ka starptautiskie pārvadājumu uzņēmumi varētu izvēlēties uzpildīt degvielu Latvijā, kas sekmētu akcīzes nodokļa ieņēmumus valstij.
