Pārsteidz sarkanie kāposti
Sandra par labu krāsvielu uzskata melleņu vai upeņu ievārījumu, aroniju biezeni, bet viens no pēdējiem patīkamajiem atklājumiem – sarkanais kāposts, kas ar olām darot brīnumu lietas. – Tās šajā novārījumā vienmēr izdodas krāšņas, it īpaši lauku vistu olas, kas uz dabisko krāsvielu reaģē citādi nekā veikalā pirktās, – piebilst Sandra.
Sarkano kāpostu sagriež, pievieno etiķi, sāli, ūdeni un novāra. Spilgti violetajā šķidrumā liek olas, kas kopā ar rotājumiem iesietas marlē, un vāra 10 minūtes. Tad izņem no katla un, neiztinot no marles, atdzesē zem aukstā ūdens strūklas, bet katlu ar sarkano kāpostu novārījumu noņem no uguns. Pēc kontrastdušas olas liek atpakaļ novārījumā un patur vismaz pāris stundu. Tad būs noturīgs un skaists krāsojums – no gaiši zila līdz spilgti zili zaļam tonim. Ja vēl piesien sīpolu mizas, olu čaumala iegūs rūsganu, bet no kāposta – zilgano un zaļgano toni.
Tieši tāpat Sandra rīkojas ar kurkumu. Vispirms olas nelielā katlā vāra 10 minūtes ūdenī, kam pievienotas trīs ēdamkarotes kurkumas, tad atdzesē zem auksta ūdens strūklas un divas trīs stundas notur kurkumas novārījumā. Garajā krāsošanas ciklā var tikt pie skaisti dzeltenām olām. – Cerot uz zaļo krāsu, izmantojām spinātus, bet nekas prātīgs nesanāca. Taču zaļās tējas Matcha pulverī olas nokrāsojās gaiši zaļganos toņos, – pieredzētajā dalās Sandra.
Kaltēti un tikko uzdīguši
Viendabīgi nokrāsotai olai nav ne vainas, bet, ja, pietinot kaut ko no augu valsts, veidojas raksts, ir vēl lielāks prieks.
Var pietīt daudz ko: krokusu, sniegpulkstenīšu, atraitnīšu, hortenziju ziediņus, izplaucētas ievu vai bērzu lapiņas, mazos makaroniņus, putraimus, grūbas, kuskusa graudiņus, kafijas biezumus, dilles, lociņus, pētersīļu lapas, puķes un lapas no pērnā Jāņu vainaga.
Lai dekors labāk turētos pie olas, to samitrina, bet sakaltušos ziedus (piemēram, hortenzijas) brīdi patur ūdenī.
Padomi
Lai dabiskā krāsviela labāk pieķertos, olas pirms vārīšanas rūpīgi jānomazgā.
>> Kad olas nokrāsotas, uzmanīgi izsaiņotas un noskalotas zem tekoša ūdens, tās nožāvē. Etiķis čaumalas gleznaino virskārtu padara trauslu un viegli noberžamu. Sausas tās droši varēs ņemt rokās, ripināt, slēpt, atrast un izmēģināt veiksmi olu kaujās.
>> Sasaldētās un atlaidinātās mellenēs olas nenokrāsojas tik košas kā ievārījumā. Bet, ja novārījumam pievieno sīpolu mizas, čaumala iekrāsojas brūngani melna.
>> Gaiļpiešu, kliņģerīšu un kumelīšu tējā olas iegūst ļoti gaišu pelēcīgi dzeltenu krāsu.
>> Vārot karkadē tējas novārījumā, var dabūt pelnu pelēku toni.
>> Tumši zaļganas vai pat melnas kā nakts, vārot sīpolu mizās un hibiska tējā.
>> Valriekstu čaumalu novārījumā baltās olas kļūst gaiši brūnas.
>> Pelašķu tēja olām piešķir zaļgandzeltenu toni.
>> Sarkanbrūnas olas var dabūt, krāsojot sīpolu mizās, kam pievienots čili un arī karija pulveris.
>> Violetos un zilganpelēkos toņus rada sarkano kāpostu, melleņu un aroniju novārījums.
>> Ja ir saglabājies Jāņu vainags, no margrietiņām, madarām, āboliņa, raspodiņa un citām pļavu puķēm iegūtajā novārījumā var nokrāsot dzeltenas olas. Ja gribas košāku akcentu, pietin sīpolu mizas.
>> Siena gružos vārītas olas kļūst zaļgani pelēcīgas.
>> Burkānus vārot ar visu mizu, iegūst haki krāsas novārījumu.
>> Pie maigi zaļām olām var tikt, izmantojot zaļās tējas Matcha pulveri.
>> Izmantojot melno liellapu tēju, aroniju biezeni un koriandra sēklas, olu čaumala iekrāsojas pelēkos toņos.
>> Jauno nātrīšu novārījumā ilgstoši turētas olas kļūst gaiši zaļpelēkas.
> Ābeļu un kārklu mizu novārījums olām piešķir ļoti gaišu brūni dzeltenīgu toni.
