— Tu smejies? Nu protams!
— Tad paskaidro viņiem, ka mironis nevar būt ienākuma guvējs.
— Paga!
…
— Andrīti, viņi piekrita. Bet uzreiz teica, ka tas nozīmē, ka ienākumus guva viņas vīrs – jo bēru izdevumi bija jāapmaksā viņam.
— Skaidrs. Ko jūs uzrakstījāt uz bēru lentes?
— Nu kā, ko? “Verai Bistiņai no kolēģiem”.
— Nu ja reiz no kolēģiem – tad kāds tam ir sakars ar vīru?
— Paga!
…
— Andrīti! Viņi izsvītroja tikai lentas cenu. Bet vainags, saka, iet atsevišķī! Un tas ir vīra ienākums.
— Olga, cik jūs samaksājāt par vainagu?
— 60 eiro!
— Tad iegrāmato to kā dāvanu – un pēc Nodokļu kodeksa 217. panta ienākumi, kas mazāki par 100 eiro nav apliekami ar nodokli.
— Pag!
…
Andrīti, viņi saka, ka mirušajiem dāvanas nedāvina!
— Kāpēc tad mirušiem, Olga? Lenta bija mirušajai, pēc viņu pašu teiktā. Bet vainags ir dāvana vīram!
…
— Andrīti, viņi saniknojās – bet vairāk neko neizdomāja. Pajautāja tikai, kurš tad man ir tas pārgudrais konsultants. Es pateicu. Un viņi aizgāja! Andrīti, es tevi mīlu!!!