Rozes, kas audzētas bez ķimikālijām, nav mīts, bet gan realitāte, ja zināt Valāmas klostera mūku noslēpumus, kuri rozes bez ķimikālijām audzē jau vairāk nekā simts gadu.
Uzreiz rodas jautājums, kāds tad ir viņu metodes noslēpums? Izrādās, ka viņu galvenais “trumpis” ir tik vienkārša lieta kā sīpolu miza.
200 g sīpolu miziņas aplej ar 2 litriem verdoša ūdens, atstāj 48 stundas nostāvēties, tad izkāš un apsmidzina krūmus reizi divās nedēļās..
Sastāvā esošais kvercetīns stiprina šūnu sienas, un fitoncīdi iznīcina laputis un zirnekļa ērces. Dārzkopības zinātnes pētījumi ir apstiprinājuši, ka metode samazina melno plankumu risku par 60% un miltrasas risku par 45%.
Tāpat rožu barošanai mūki izmanto arī nātru uzlējumu apvienojumā ar pelniem (1 kg nātru + 1 glāze pelnu uz 10 litriem ūdens). Ar šo līdzekli rozes ir jālaista ik pēc 2 nedēļām no maija līdz jūlijam.
Lai rozes ziedētu no jūnija līdz salnām, un aromāts piepildītu visu pagalmu, jāņem vērā, ka krūmu veidošanās ir panākumu atslēga. Nekavējoties nogrieziet izbalējušos pumpurus – tas stimulēs jaunus ziedus.
No saknēm noņemiet savvaļas dzinumus, kas atņem augam spēku. Veidojiet krūmu vēdekļa formā, lai visi dzinumi saņemtu vienādu gaismas daudzumu.
Stādiet tuvumā kliņģerītes vai ķiplokus – to smarža atbaida kaitēkļus. Kā arī mulčējiet rozes ar priežu skujām – tās saglabā mitrumu un nomāc sēnītes.
Pie pirmajām rūsas pazīmēm krūmus apsmidzina ar piena sūkalām (sajauc attiecībā 1:10 ar ūdeni). Izvairieties no svaigiem kūtsmēsliem, jo tie apdedzinās saknes.
Ūdenim laistīšanai jābūt siltam (+20…+25°C), pretējā gadījumā sēnīte neliks uz sevi ilgi gaidīt. Blīvā stādīšana noved pie dzinumu pagarinājuma – saglabājiet 50-70 cm attālumu starp krūmiem.
