Kariņa vadītās delegācijas speciālo reisu galamērķu sarakstā iekļautas valstis kā Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova. Premjera pavadībā bija piecas līdz deviņas personas, atkarībā no konkrētā brauciena.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, izskaidrojot situāciju savā vēstulē, uzsver nepieciešamību pēc šādiem speciāliem reisiem, lai arī sarežģītos loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan ciešāk pārstāvēt valsti ārvalstīs. Citskovska ziņojums secina, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai līdzīgus speciālos reisus izmantojuši arī citu valstu premjerministri.
Valdības vadītāja Evika Siliņa, atbildot uz Saeimas Pieprasījumu komisijas jautājumu, izceļ Ministru prezidenta lomas ārpolitikā palielināšanos. Viņa akcentē nepieciešamību veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm un vienlaikus nodrošināt iespēju ātrāk atgriezties valstī.
Saeimas Pieprasījumu komisija plāno izskatīt AS iesniegto jautājumu 15. novembrī, plkst. 9. Kā ziņots, AS ir atsaucušies uz informāciju, ka 2023. gadā Kariņš vairākkārt izmantojis privātu aviokompāniju pakalpojumus. Opozīcijas partija izteica prasību skaidrot situāciju, lai sabiedrībai būtu pilnīga pārliecība par valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izmantošanu. Novembrī iesniegtajā dokumentā tika prasīts izpētīt arī iepriekšējos gadus, noskaidrot lidojumu skaitu, galamērķus, pasažieru skaitu un izmaksas saistībā ar privātu aviokompāniju pakalpojumu izmantošanu. “Latvijas Avīze” ziņoja, ka Kariņš, līdz valdības maiņai 2023. gadā, vairākkārt izmantojis speciālos reisus vai privāto lidsabiedrību pakalpojumus ārvalstu vizītēs.
