Pat pašu stilīgāko šefpavāru ēdienu ar vecmāmiņas kulināro veikumu. Pie šāda viedokļa pieturas ļoti daudzi cilvēki. Piemēram, itālis Džodi Skaravella.
Viņš tik ļoti ilgojās pēc savas nonnas (nonna itāļu valodā nozīmē “vecmāmiņa”), ka tagad viņa restorānā strādā 40 vecmāmiņas.
Kad Džodi bija mazs, mājās visu pārvaldīja vecmāmiņa, kura glabāja itāļu tradīcijas un receptes. 
Atmiņās par vecmāmiņu, viņš pirms 13 gadiem Ņujorkā atvēra iestādi ar nosaukumu “Enoteca Maria”. Viņš vēlējās
iepazīstināt publiku ar tradicionālo itāļu virtuvi. Tiesa, nevis ar “augsto” kulināriju, bet lauku virtuvi, ar kuru parasti saimnieces baro savas ģimenes.
Viņš sāka ar to, ka vietējā avīzē ievietoja sludinājumu: “Tiek meklētas itāļu vecmāmiņas, kas pārzina reģionālo virtuvi”. Drīz vien baumas par viņu izplatījās, un drīz vien sievietes sāka nākt no dažādām vietām. 
Rezultātā viņš atrada 7 pieredzējušas saimnieces jau krietni gados, kuras nāca no dažādiem Itālijas reģioniem.
Katra no viņām uz maiņām noteiktā nedēļas dienā gatavo savu kroņa ēdienu.
Idejai bija lieli panākumi, un drīz vien restorāna īpašnieks sāka aizdomāties par to, lai paplašinātu ģeogrāfiju un uzaicinātu darbā vecmāmiņas no visām zemes malām.
Tā “Enoteca Maria” kļuva starptautisks: bez itāļu pavārēm tagad tur strādā vecmāmiņas no Argentīnas, Alžīras, Krievijas, Sīrijas, Dominikānas, Polijas, Libērijas, Nigērijas.
Bez viņām restorāna ir vēl viens īpašs pavārs – vectētiņš Džuzepe, kura pienākums ir pastas pagatavošana dažādos veidos.
Vai vecmāmiņas savā starpā saprotas?
“Gadās arī strīdi, it īpaši, kad viņas visas sapulcējas kopā, jo katra ir pieradusi, ka savā virtuvē viņa ir saimniece. Reizēm dzirksteles lido”, – atzīstas Skaravella.
Džodi restorāniņš ir ļoti populārs – cilvēki no visas pasaules rezervē galdiņu jau pusgadu iepriekš. Runa nav tikai par garšīgu ēdienu: apmeklētāji jūtas kā gaidīti un mīļotie mazbērni.
Tu vēlētos apmeklēt šādu restorānu?
avots: mulhercontemporanea.com