Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas laikapstākļus noteica ciklons – debesis lielākoties klāja mākoņi, un visā valstī reģistrējām nokrišņus.
Pārsvarā lija, taču dažviet parādījās arī slapjš sniegs, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sinoptiķi brīdina, ka turpmāk gaidāmas vēl nepatīkamākas vēsmas.
Vairākas nokrišņu zonas šķērsoja Latvijas teritoriju, atnesot ilgstošu lietu. Lielākajā daļā meteoroloģisko staciju sasniegta mēneša nokrišņu norma, turklāt vairākās vietās tā pat tuvojās divkāršam apjomam – piemēram, Madonā nolija 105,1 mm (norma 57,1 mm), Kalnciemā 91,7 mm (48,8 mm), Rīgā 87,6 mm (47,5 mm) un Dobelē 80,9 mm (42,9 mm). Tomēr intensīvāki nokrišņi neskāra valsts ziemeļdaļu un piekrasti, kur līņāšana bija vājāka.
Trešdien gaidāmas pārmaiņas laikapstākļos – laiks kļūs sausāks, jo nokrišņu zona pamazām atkāpsies no Latvijas teritorijas. Tomēr neliels lietus vēl iespējams naktī uz trešdienu, īpaši dienvidaustrumu rajonos.
Lai gan nedēļas vidū situācija uz brīdi kļūs stabilāka, jau nedēļas otrajā pusē sinoptiķi prognozē, ka Latviju varētu sasniegt jaunas nokrišņu zonas. Līdz ar to atkal pieaugs lietus iespējamība, īpaši centrālajos un austrumu reģionos, kur vietām gaidāmi ilgstoši un stipri nokrišņi.
Šie ilgstošie un intensīvie nokrišņi jau atstājuši būtisku ietekmi uz hidroloģisko situāciju – gan Latvijā, gan arī tās apkārtnē. Ūdens līmenis daudzviet ūdenstilpēs ir paaugstinājies, turklāt tas noticis arī upju baseinu augštecēs ārpus valsts robežām.
Pagājušajās brīvdienās ūdenslīmeņa kāpums dažviet bija īpaši straujš – tas turpinās arī šodien, vietām sasniedzot pat 9 centimetru pieaugumu stundas laikā. Kopš 13. maija straujākā ūdenslīmeņa celšanās novērota Vidzemes reģiona upēs, īpaši Gaujas un Daugavas baseinos, kā arī Lielupes pietekās un dažās Kurzemes upēs. Turpmākās dienas situāciju var vēl vairāk saasināt, ja prognozētie nokrišņi īstenosies.
Kopš intensīvā lietus perioda sākuma pagājušajā nedēļā ūdenslīmenis daudzviet Latvijas upēs būtiski paaugstinājies. Atsevišķos posmos kāpums bijis īpaši izteikts – piemēram, Bērzē pie Baložiem ūdenslīmenis pieaudzis par 1,94 metriem. Lielajā Juglā pie Zaķiem un Imulā pie Pilskalniem ūdens pacēlies attiecīgi par 1,84 un 1,85 metriem. Misas upē pie Lielveisiem novērots kāpums par 1,66 metriem, savukārt Abavā pie Rendas un Ciecerē pie Pakuļu HES – attiecīgi par 1,41 līdz 1,43 metriem. Ogres upe pie Lielpēčiem un Aiviekste pie Lubānas piedzīvojušas kāpumu ap 1,37–1,43 metriem, bet Tirza pie Lejasciema sasniegusi 1,10 metru pieaugumu.
Lai gan citās upēs ūdenslīmeņa celšanās nav bijusi tik liela – zem viena metra –, arī šajās vietās jūtama intensīvo nokrišņu ietekme. Arī tuvākajās dienās saglabājas lietus iespējamība, vietām pat ar stiprām lietusgāzēm. Augsne daudzviet jau ir pārmitra, un zemākajās vietās sāk veidoties ūdens uzkrājumi. Palielināta ūdens notece turpinās, īpaši centrālajos un austrumu reģionos, kur šonedēļ prognozēti spēcīgākie nokrišņi.
Ūdenslīmeņu maksimumi upēs gaidāmi laikā no 21. līdz 26. maijam, tomēr Daugavā tie var iestāties vēlāk – tikai maija beigās. Agrākā maksimālā ūdenslīmeņa sasniegšana sagaidāma mazākajās upēs un to augšteces posmos, kamēr vidustecēs, lejteču posmos un lielajās upēs ūdenslīmeņa celšanās būs lēnāka, bet ilgstošāka. Turpinoties šādai tendencei, pastāv risks, ka zemākās upju palienes un krastu teritorijas var tikt applūdinātas. Iedzīvotājiem šajos reģionos ieteicams sekot līdzi sinoptiķu un hidroloģisko dienestu brīdinājumiem.
