Lai noskaidrotu reālo situāciju, ar kādu ikdienā Latvijā saskaras HIV pacienti, HIV stigmatizācijas un diskriminācijas līmeni sabiedrībā, kā arī pašstigmatizācijas līmeni HIV pozitīvu cilvēku vidē, Latvijā 2018. gada laikā tiks veikts unikāls pētījums HIV stigmas indekss. Lai panāktu maksimāli uzticamus datus, pētījumu veiks HIV pacientu biedrība AGIHAS pēc principa “līdzīgs jautā līdzīgam”. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs.
“HIV stigmas indekss ir starptautiski atzīts izpētes rīks, kas paredzēts, lai palīdzētu valdībām, veselības aprūpes nozarei, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēkiem ar HIV mazināt problēmas, kas saistītas ar HIV stigmu, un pārvarēt galvenos šķēršļus, kas traucē efektīvu HIV ārstēšanu, profilaksi, aprūpi un atbalstu. Tas palīdz ierobežot HIV izplatīšanos, kā arī palīdz cilvēkiem labāk sadzīvot ar HIV. Kopš indeksa izveidošanas 2009. gadā esmu iesaistījies tā ieviešanā daudzās valstīs, un ar nepacietību gaidu iespēju palīdzēt Latvijas komandai veikt šo darbu un nodrošināt rezultātu pieejamību visiem tiem, kas strādā HIV un AIDS samazināšanā, lai novērstu kaitējumu, ko tas var nodarīt tautu labklājībai,” stāsta Džulians Hovs (Julian Hows), HIV stigma indeksa starptautiskais vadītājs.
Pētījuma laikā ir paredzēts aptaujāt HIV pacientus, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju. Pētījuma rezultāti būs pieejami gada beigās, tā veikšanu Latvijā atbalsta SIA GlaxoSmithKline Latvia.
HIV stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte uzsver: “Pēdējos gados Latvijā veiktie kvalitatīvie pētījumi liecina par HIV inficētu cilvēku stigmatizācijas un diskriminācijas gadījumiem sabiedrībā, diemžēl arī veselības aprūpes profesionāļu vidū. Taču līdz šim valstī nav veikts neviens pētījums par to, kā jūtas paši inficētie cilvēki. Ārvalstu pētījumi rāda, ka pašstigmatizācija HIV inficēto vidū ir itin bieži sastopama gan jau pieminētās sabiedrības attieksmes, gan virknes citu iemeslu dēļ. Proti, cilvēki jūtas vainīgi par savu saslimšanu, tādēļ liedz sev, piemēram, attiecības un ģimenes veidošanu. 21. gadsimtā, kad, pateicoties medicīnas sasniegumiem, HIV no nāves sprieduma ir tapis par hronisku, kontrolējamu veselības stāvokli, kad HIV inficēti cilvēki dzīvo tikpat ilgi kā neinficēti ļaudis un, saņemot ārstēšanu, vairs nevar inficēt citus cilvēkus, stigmatizācija gluži vienkārši ir nejēdzība.”
“Situācija ar HIV Latvijā ir visai nepatīkama, pēc jauno HIV gadījumu skaita esam pirmie Eiropā. Ir gan arī labas ziņas – no šā gada sākuma ārstēšana ir pieejama agrīnākā HIV stadijā un valsts HIV zālēm ir atvēlējusi papildu finansējumu, tomēr joprojām esam vienīgā valsts Eiropā, kur ārstēšana visiem HIV pacientiem netiek nodrošināta uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. Tieši augsto HIV izplatības rādītāju dēļ HIV stigmas indeksa iniciatīva ir ļoti būtiska infekcijas labākai ierobežošanai mūsu valstī,” stāsta biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
“2018. gadu Latvijā varam pasludināt par HIV inficēto cilvēku dzīves kvalitātes gadu. Janvārī spēkā stājās ilgi gaidītās pārmaiņas HIV ārstēšanā – tagad inficētie medikamentus var saņemt ievērojami agrākā slimības stadijā. Un pētījums, ko aprīlī uzsāk realizēt biedrība AGIHAS, apzinot stigmatizācijas apmērus un sniedzot atbalstu cilvēkiem, kurus tā skar, ir nākamais solis pretī labai dzīves kvalitātei pacientiem ar hroniskām slimībām,” noslēdz Anda Ķīvīte.
Kā zināms, Latvijā 2017. gadā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas ir par 6 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. 2016. gadā Latvija ieņēma 1. vietu ES pēc jauno HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem (18,5 gadījumi pret 5,9 gadījumiem vidēji ES un EEZ valstīs). Uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā bija 5487 HIV pozitīvi cilvēki, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad – ap 10 tūkstošiem. Pēc Veselības ministrijas datiem, ārstēšanu saņem tikai ap 38% no HIV inficētām personām.