Rudens un ziemas laikā zemeņu audzētāji mēdz tik ļoti attālināties no sava zemes gabala, ka pavasarī steidz uzsākt darbus, cerot uz bagātīgu ražu.
Taču ar dažām lietām nevajadzētu pārsteigties, it īpaši attiecībā uz zemenēm. Ir noteikti darbi, kurus vēlams atlikt vismaz līdz aprīļa beigām. Jā ir lietas, kuras vajadzīgas: pēc ziemas augiem nepieciešamas barības vielas. Marts un aprīlis ir ideāls laiks slāpekļa, fosfora un kālija mēslojumam, lai stiprinātu saknes un veicinātu ziedpumpuru veidošanos.
Lasi arī: Lielākā daļa autovadītāju to dara nepareizi; Kādam patiesībā ir jābūt spiedienam ziemas riepās
Augsnes uzlabošana – augsne jākultivē un jānodrošina laba mitruma saglabāšana. Slimību un kaitēkļu profilakse – šajā laikā ir svarīgi veikt profilaktisku apsmidzināšanu pret kaitēkļiem un slimībām, piemēram, miltrasu vai laputu invāziju.
Tomēr, kā jau teicu, ir lietas ar kurām nevajag steigties:
Nevajag steigties mulčēt krūmus līdz maija sākumam – tas var tikai kaitēt. Runa ir par to, ka mulča palēnina augsnes sasilšanas procesu, tajā nogulsnējas sakņu mēslojums. Vēl viens šāds slānis liek zemenēm veidot virspusēju sakņu sistēmu.
Pieredzējuši zemeņu audzētāji nekad nesteidzas ar organisko vielu izmantošanu kā papildbarību zemenēm. Agrīnas mēslošanas dēļ ar humusu, govs mēslojumu, vistu mēsliem slāpeklis var sākt atstāt augsni. Pirmās mēslošanas laikā augsne jāsasilda līdz 15-20°C. Tas nozīmē, ka šāda mēslošana var tikt veikta aprīļa beigās vai drīzāk maijā, kad augsnē ir pienācīgi uzsilusi.
Tas attiecas arī uz minerālmēslojumu. Daži dārzkopji labprāt lieto urīnvielu, kad ir izkusis sniegs, taču augi to labi neuzsūc, kamēr augsne nav sasilusi līdz 12 °C. Kāliju, magniju un sēru saknes labi uzsūc pie 5°C, bet fosforu zemenes sāk uzņemt tikai pie 13°C.
