Janvārī nepastāvīgie laika apstākļi turpinās – stabila un ilgstoša ziema vēl nav gaidāma, jo sals un sniegs periodiski nomainīsies ar atkusni. Tikmēr ASV piedzīvo spēcīgu sniega vētru, par kuru iedzīvotāji tiek īpaši brīdināti.
Šonedēļ sagaidāms atkusnis, bet līdzīgas svārstības turpinās arī februārī. Laikapstākļu prognozes paredz gan atkušņus, gan nelielu salu un nokrišņus.
Sniegs var pāriet lietū, bet temperatūras kritums zem nulles veidos ledus kārtu, kas ievērojami apgrūtina braukšanas apstākļus. Tāpēc autobraucējiem un gājējiem jāievēro maksimāla piesardzība.
Gaidāmas straujas laika izmaiņas
Turklāt lietavu dēļ Kurzemē jau izveidojušies plūdi, kas appludinājuši vietējas nozīmes ceļus un dažviet pat pagalmus. Šī situācija rada papildu izaicinājumus vietējiem iedzīvotājiem un infrastruktūrai.
Dienas laikā gaisa temperatūra svārstīsies no +1 līdz -3 grādiem. Pūtīs mērens dienvidu un dienvidaustrumu vējš, bet piekrastes rajonos brāzmas var sasniegt 15–17 metrus sekundē.
Rīgā dienas gaitā debesis būs pilnībā apmākušās, pēcpusdienā sagaidāms sniegs, kas pāries sasalstošā lietū un izraisīs atkalu. Galvaspilsētā vējš brāzmās pastiprināsies līdz 14 metriem sekundē, bet gaisa temperatūra būs ap 0 līdz -2 grādiem.
Rīgā meteoroloģiskais rudens vēl turpinās, jo meteoroloģiskā ziema iestājas tad, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centra novērojumu stacijā šis kritērijs šosezon vēl nav izpildīts.
Prognozes mainījās pilnībā:
6. janvāris ir ceturtā diena pēc kārtas ar negatīvu vidējo temperatūru, tomēr 7. janvārī prognozēts, ka vidējā temperatūra atkal būs virs nulles. Savukārt valstī kopumā meteoroloģiskā ziema sākās 4. decembrī, kad no 4. līdz 10. decembrim vidējā gaisa temperatūra bija negatīva.
Ārzemju sinoptiķis brīdinājis par būtiskām izmaiņām laikapstākļos, norādot, ka pašreizējā ziemas nepastāvība var liecināt par gaidāmiem pārsteigumiem.
Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Vilfands izteicis nopietnu brīdinājumu par iespējamiem laikapstākļu anomālijām 2025. gada sākumā. Viņš uzsver, ka Austrumeiropas ziemeļu daļā sals var sasniegt rekordaugstus grādus pēc Celsija. Savukārt Eiropas lielajās pilsētās temperatūra var pazemināties līdz -15 grādiem, radot ne tikai diskomfortu, bet arī nopietnas problēmas infrastruktūrai, tostarp elektrotīkliem un transportam.
Šādi pēkšņi un intensīvi aukstuma periodi rada papildu stresu cilvēka organismam. Zinātnieki to skaidro ar globālajām klimata pārmaiņām un atmosfēras cirkulācijas izmaiņām. Arktikas sasilšana maina atmosfēras plūsmas, veicinot aukstuma viļņu izplatīšanos dienvidu platuma grādos, kur tie iepriekš bijuši retāk novēroti.
Šāda veida parādības kļūst arvien biežākas, un paredzams, ka nākotnē ekstremāli aukstuma viļņi kļūs izplatītāki. Tas norāda uz nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām, pārskatot esošās stratēģijas un pieejas dažādās nozarēs. Tajā pašā laikā sinoptiķi ziņo par siltās gaisa frontes tuvošanos.
Ko tas nozīmē?
Neparasti silts laiks Eiropā var negatīvi ietekmēt tradicionālās ziemas aktivitātes, piemēram, slidošanu un slēpošanu. Sniega trūkums vai tā sliktā kvalitāte var radīt ierobežojumus šajās nodarbēs, piespiežot cilvēkus meklēt alternatīvus veidus, kā pavadīt brīvo laiku. Tā vietā iespējams apmeklēt gadatirgus, kultūras pasākumus vai citas aktivitātes, kas nav atkarīgas no sniega segas. Šī tendence uzsver klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku ikdienas paradumiem un nepieciešamību pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Šādas klimata anomālijas var radīt ilgtermiņa sekas gan ekosistēmām, gan lauksaimniecībai. Temperatūras svārstības var ietekmēt ražas apjomus un kvalitāti, kā arī dzīvnieku un augu uzvedību. Piemēram, dažas putnu sugas var sākt migrēt agrāk, izjaucot līdzsvaru ekosistēmās un radot izmaiņas barības ķēdēs.
Klimata pārmaiņas aizvien vairāk ietekmē gan ikdienas dzīvi, gan tradicionālos notikumus. Siltie un aukstie periodi kļūst neparedzamāki, tādēļ ir būtiski būt gatavam šīm izmaiņām un pielāgot savus plānus atkarībā no laikapstākļiem. Šī pielāgošanās ir svarīga, lai mazinātu klimata ietekmi uz cilvēku ikdienu, vidi un ekonomiku.
